2011.gada 2.novembrī stājas spēkā Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums („ADJIL”), kas bruņoto spēku un ar valsts noslēpumu vai informāciju dienesta vajadzībām saistītām precēm un pakalpojumiem ļaus pasūtītājiem veikt iepirkumu speciālā režīmā.

Speciāla pieeja aizsardzības un drošības iepirkumiem ievieš Direktīvas 20009/81/EK[1], lai katra dalībvalsts varētu pārliecināties par citas dalībvalsts komersanta atbilstību drošības prasībām un ļautu tiem piedalīties iepirkumā. Tāpēc turpmāk Nacionālie bruņoties spēki, Drošības policija u.c. iestādes Publisko iepirkuma likuma normas piemēros pēc brīvas izvēles vai „mazos” iepirkumos. Salīdzinot ar vispārējām normām, ADJIL ļauj pasūtītājam prasīt spēju aizsargāt ierobežotas pieejamības informāciju, pat  līgumā paredzot īpašus mehānismus informācijas aizsardzībai, un slēgt līgumu ar vienīgo pretendentu sarunu procedūrā.

Būtiskākie ADJIL jaunievedumi:

• Pamata prasība - industriālās drošības sertifikāts vai cits apliecinājums, ka pretendents spēj nodrošināt valsts noslēpuma vai informācijas dienesta vajadzībām aizsardzību.

• Nepiemēro atklātu konkursu, jo piedalīties var tikai tie, kas spēj apliecināt drošības prasību izpildi.

• Pasūtītājs ir tiesīgs izslēgt no dalības iepirkumā tos kandidātus, kuri rada apdraudējumu valsts drošībai, nav pildījuši citu ADJIL kārtībā noslēgtu līgumu vai nelikumīgi pārveduši licencējamas preces pāri robežai.

• Pasūtītājs drīkst slēgt līgumu ar drošības prasībām daļēji atbilstošu pretendentu, ja tas ir vienīgais pretendents un iepirkums nepieciešams būtisku valsts interešu aizsardzībai.

• Iepirkuma līgumā (ko publicē kopā ar visu iepirkuma dokumentāciju) pasūtītājs var paredzēt stingras prasības drošības noteikumu ievērošanai līguma izpildes laikā. Ja pretendents šīs prasības pārkāpj, ADJIL pilnvaro pasūtītāju vienpusēji atkāpties no līguma.

• Pasūtītājs drīkst pārbaudīt apakšuzņēmēju spēju izpildīt iepirkuma drošības prasības un uzdot līgumu ieguvušajam pretendentam mainīt apakšuzņēmēju, ja tas neatbilst iepirkumā izvirzītajām prasībām.

• Pasūtītājs drīkst veikt steidzamu iepirkumu, ja jāizvieto bruņotie spēki ārvalstīs un piegādātāja piedāvājums derīgs ļoti īsu termiņu, tādēļ šādos gadījumos sūdzības iespēju izmantot nav iespējams.



• Līguma neizpilde izslēdz iespēju iegūt kādu pasūtījumu drošības jomā  turpmāko 1-5 gadu laikā.

 

Tādēļ uzņēmumiem, kas sadarbojas ar drošības jomas iestādēm, rūpīgi jāanalizē nolikumu un līgumu prasības, lai nepieciešamības gadījumā laicīgi apstrīdētu, piemēram, pasūtītāja kļūdaini novērtētu iepirkuma drošības līmeni. Turklāt rūpīgi jāseko industriālās drošības sertifikāta derīguma termiņam un prasību izpildei, kas nozīmē arī apakšuzņēmēju atbilstības drošības prasībām kontroli.

Saistītās prakses jomas

Publiskais iepirkums