

Ar grozījumiem ir ieviesti vairāki jauninājumi saistībā ar Publisko iepirkumu biroja darbībām, publisko iepirkumu dokumentu saturu, izvērtēšanas procedūrām, starptautisko sarunu ieviešanu un sociālo publisko iepirkumu. Vēl jo vairāk, tika uzlabota publisko iepirkumu strīdu risināšanas procedūra, tika atļauti iekšējie darījumi (iekšējais iepirkums), un tika veikti vairāki citi grozījumi. Tālāk īsumā sniegts ieskats par galvenajām izmaiņām.
Jaunais regulējums paredz, ka pasūtītājam iepirkuma dokumentos ir jāiekļauj nosacījumi cenas noteikšanai un apakšuzņēmēju maiņai, kā arī jāpieprasa piegādātājiem norādīt, vai tiks piesaistīti apakšuzņēmēji. Tāpat ir paredzēts, ka pasūtītājam ir jāiepazīstina pretendents ar citu pretendentu piedāvājumiem, ja tas tiek pieprasīts. Jaunais regulējums paredz iespēju vienkāršot kvalifikācijas novērtēšanas kārtību.
Iespējams pats galvenais jauninājums likumā ir tāds, ka ir uzlabota piegādātāju interešu aizsardzības sistēma. Saskaņā ar jauno sistēmu piegādātājs ir tiesīgs vērsties tiesā, lūdzot tiesu piemērot pagaidu pasākumus, atcelt pasūtītāja lēmumus, atlīdzināt zaudējumus, atcelt iepirkuma līgumu, kā arī lūdzot piemērot alternatīvas sankcijas. Turklāt, Publisko iepirkumu birojs kā valsts iestāde, kas aizsargā sabiedrības intereses, ir tiesīgs vērsties tiesā un pieprasīt iepirkuma līguma atcelšanu, kā arī pieprasīt alternatīvu sankciju piemērošanu. Jaunais regulējums paredz garākus ierobežojuma (rīkojuma) periodus pasūtītāja lēmumu un faktiskās rīcības apstrīdēšanai.
Ar grozījumiem tika atļauti (leģitimēti) iekšējie darījumi (iekšējie iepirkumi). Šāds regulējums tika ieviests, ņemot vērā noteiktu pasūtītāju strukturālās iezīmes un Eiropas Savienības tiesas judikatūru. Turpmāk pasūtītājs Publisko iepirkumu likumā noteiktos gadījumos varēs nepiemērot Publisko iepirkumu likumā noteiktās prasības un varēs veikt iekšējā iepirkuma procedūru. Tas būs iespējams gadījumos, kad pasūtītājs slēdz vienošanos ar tā pakļautībā esošu uzņēmumu (organizāciju), kurš lielāko daļu no saviem ienākumiem gūst no aktivitātēm, kuras paredzētas pasūtītāja vajadzību nodrošināšanai. Tādējādi apskatīto grozījumu, kas veikti Lietuvas Publisko iepirkumu likumā, pamatmērķis bija Lietuvas un ES tiesību harmonizācija. Bez tam, pašreizējais regulējums garantē atbilstību nediskriminācijas un caurskatāmības principiem. Tika uzlabota arī publisko iepirkumu strīdu risināšanas kārtība, t.i., tirgus dalībniekiem ir piešķirti ātri un efektīvi aizskarto interešu aizsardzības līdzekļi, kurus ir iespējams piemērot, kamēr notiek publiskā iepirkuma procedūra un kamēr pārkāpumus vēl var novērst.
Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, sazinieties ar Elze Matulionyte vai Rasa Grambaite.