Jauns posms Baltijas elektroenerģijas tirgu liberalizācijā no 2010.gada apr. 21, 2010

Tādējādi direktīvas Nr. 2003/54/EC mērķis ir gan ar kvantitatīviem, gan kvalitatīviem paņēmieniem sasniegt konkurētspējīgu iekšējo enerģijas tirgu, kurā ir nodrošināta pieeja tīklam un noteikts tirgus atvērtības līmenis. Mērķis ir elektroenerģijas tirgus strukturālā uzlabošana un nediskriminējoša pieeja pārvades vai izplatīšanas (piegādes) sistēmas operatora tīklam. Viena no pamatiezīmēm, lai sasniegtu šādu efektīvu un nediskriminējošu pieeju tīklam, ir dalībvalstu pienākums nodrošināt, ka tur, kur pastāv vertikāli integrēti uzņēmumi, izplatīšanas un pārvades sistēmas ir jāpārvalda ar juridiski nošķirtām personām, tādējādi nodrošinot pārvades un izplatīšanas sistēmu operatoru savstarpēju nodalīšanu.

Otrās Enerģijas paketes pieņemšana, jo īpaši direktīvas Nr. 2003/54/EC pieņemšana, neapšaubāmi bija liels solis tuvāk integrēta elektroenerģijas tirgus izveidē. Tomēr tās ieviešana dalībvalstīs ir parādījusi, ka ir nepieciešams darīt vairāk, lai nodrošinātu, ka visa industrija un privātie klienti saņem visus labumus no tirgus atvēršanas enerģijas sektoros. Lai pabeigtu tirgus integrāciju un Kopienas ietvaros novērstu atlikušos šķēršļus elektroenerģijas tirdzniecībai uz vienlīdzīgiem noteikumiem un bez diskriminācijas vai ar neizdevīgiem noteikumiem, nesen tika pieņemta vēl viena normatīvo aktu pakete. Direktīva Nr. 2009/72/EC, kas saistīta ar kopējiem noteikumiem iekšējam elektroenerģijas tirgum⁴ ,  veido daļu no Trešās Enerģijas paketes. Ar Trešo Enerģijas paketi ES likumdevēju un dalībvalstu mērķis ir izveidot pienācīgus apstākļus, lai novērstu atlikušos šķēršļus elektroenerģijas tirdzniecībā, uzlabojot nediskriminējošu pieeju tīklam un vienlīdz efektīvu regulatīvo uzraudzības līmeni. Jaunā direktīva Nr. 2009/72/EC iet vēl tālāk nekā pastāvošais regulējums un nosaka ne tikai juridiskās formas, organizācijas un lēmumu pieņemšanas nodalīšanu, bet arī īpašumtiesību nodalīšanu. Tiek sagaidīts, ka prasība par īpašumtiesību nodalīšanu nodrošinās, ka tīkla darbība ir pilnībā neatkarīga no piegādes un ražošanas interesēm un pasargās no jebkādas konfidenciālas informācijas apmaiņas. Kā ieviešanas gala termiņš ir noteikts 2011.gada marts, kas nozīmē, ka direktīvas Nr. 2009/72/EC normas ir jāpārņem nacionālajās tiesībās līdz šim datumam. Nacionālajām normām, ar kurām tiek pārņemtas minētās direktīvas normas, ir jāstājas spēkā 2013.gada martā. Ņemot vērā elektroenerģijas sektora specifiku, sagatavošanās direktīvas ieviešanai prasa de facto sektora liberalizācijas uzsākšanu nekavējoties. Šī iemesla dēļ dalībvalstis, un it īpaši Baltijas valstis, veic tālākos regulatīvos soļus, lai nodrošinātu savu elektroenerģijas sektoru liberalizāciju.

2.  Lietuvas elektroenerģijas tirgus liberalizācija

Lietuvas elektroenerģijas sektoru tradicionāli kontrolē vertikāli-integrēts valstij piederošs enerģijas uzņēmums. 2002.gada tika veikti pasākumi, lai nodalītu pārvades un izplatīšanas tīklus. Pievienojoties ES, Lietuvas valdības politika un tās elektroenerģijas sektora normatīvais regulējums tika harmonizēts ar Otro ES Elektroenerģijas paketi (ar jauno Elektroenerģijas likumu). Publiskie piegādātāji piegādā elektrību patērētājiem par regulētām cenām, ja nav iespējas vai priekšrocības izvēlēties neatkarīgu piegādātāju, kamēr neatkarīgajiem piegādātājiem ir jāpiegādā elektrība visiem pārējiem klientiem par līgumiskām cenām. Tomēr tikai daži klienti ir izvēlējušies pirkt elektrību no neatkarīgajiem piegādātājiem. Tādējādi elektroenerģijas tirgus liberalizācija bija vairāk formāla koncepcija.

Sākot ar 2010.gada 1.janvāri, apstākļi un tiesiskais regulējums Lietuvas elektroenerģijas tirgū ir būtiski mainījies. Kopš šī datuma ir sācies jauns Lietuvas Elektroenerģijas Tirgus Attīstības plāna (Attīstības plāns) posms. Papildus grozījumiem Elektroenerģijas likumā ir stājušies spēkā jauni noteikumi par elektroenerģijas tirdzniecību. Šie normatīvie akti rada jaunas iespējas uzņēmumiem piedalīties elektroenerģijas tirgū, kurš beidzot ir sācis atvērties arī praksē. Attīstības plāna ieviešana sniedz arī reālu iespēju Lietuvas elektroenerģijas patērētājiem iegūt elektrību atkarībā no viņu individuālajām vajadzībām (par viegli un skaidri salīdzināmām, caurspīdīgām cenām un arī ar iespēju izvēlēties elektrības piegādātāju, kā arī izmantojot visus brīva elektroenerģijas tirgus mehānismus).

Attīstības plāns paredz, ka ar 2010.gada sākumu lielie elektroenerģijas lietotāji, kuri kopā veido 35 procentus no Lietuvas elektroenerģijas pieprasījuma, tiek izslēgti no regulētā elektroenerģijas tarifa. Šim nolūkam kopš 2010.gada 1.janvāra regulētie elektroenerģijas tarifi vairs netiek piemēroti objektiem, kuru patēriņa apjoms pārsniedz 400 kW.

Lietotājiem, kuru turējumā ir šādi objekti, ir jāizvēlas neatkarīgs elektroenerģijas piegādātājs. Viņi vairs nevar pirkt elektrību no publiska piegādātāja, ja vien viņi nav gatavi slēgt līgumus ar neatkarīgiem elektroenerģijas piegādātājiem. Šādā gadījumā lietotāji var pirkt elektrību no publiska piegādātāja līdz pārejas posma beigām (2010.gada 1.jūlijs). Protams, pārejas periodam beidzoties, šiem lietotājiem jebkurā gadījumā ir jāiegādājas elektrība no neatkarīgiem piegādātājiem.

Bez tam, brīvā elektrības tirgus segments pakāpeniski palielināsies, jo no 2011.gada regulētie elektroenerģijas tarifi nebūs piemērojami lietotājiem, kuru patēriņš pārsniedz 100 kW, no 2012.gada – lietotājiem, kuru patēriņš pārsniedz 30 kW, un no 2013.gada – visiem atlikušajiem komerciālajiem patērētājiem. Šī iemesla dēļ tieši šobrīd ir brīdis, lai noslēgtu līgumus ar neatkarīgajiem elektroenerģijas piegādātājiem, pirms minētās izmaiņas stājas spēkā.

Tie elektrības patērētāji, kuriem saskaņā ar Attīstības plānu jau tagad elektrība ir jāiegādājas par neregulētām cenām, ir pienākums ar tūlītēju spēku izbeigt līgumus, kas noslēgti ar publiskiem piegādātājiem. Šiem lietotājiem, lai aizstātu pašreizējo līgumu, ir jānoslēdz divi līgumu: līgumu par elektrības piegādi ar neatkarīgu elektroenerģijas piegādātāju (vai vairākiem piegādātājiem) un līgumu par elektrības izplatīšanu ar izplatīšanas sistēmas operatoru.

Vēl viens būtisks faktors, kas ietekmē elektroenerģijas tirgus nosacījumus, ir izmaiņas mazumtirdzniecības elektroenerģijas tirgū. Ņemot vērā obligāto elektroenerģijas tirgus atvēršanu un nepieciešamību nodrošināt neregulēto elektrības cenu funkcionēšanu, 2010.gada 1.janvārī savu darbību uzsāka Lietuvas elektroenerģijas birža. BALTPOOL UAB ir elektroenerģijas biržas operators un licenzēts elektroenerģijas tirgus operators. Uzņēmuma galvenā funkcija ir organizēt elektroenerģijas tirdzniecību mazumtirdzniecībā: tirdzniecību Lietuvas elektroenerģijas biržā un divpusējo tirdzniecību. Lietuvas elektroenerģijas birža ir veidota pēc Nord Pool Spot principiem, kas ir elektroenerģijas birža Skandināvijas valstīs. Elektrības cena pastāvīgi mainās – katru stundu cena ir citāda, un tirdzniecība ir anonīma.

Tādējādi uzņēmumi, kuri darbojas Lietuvas tirgū, iegūst iespēju piedalīties mazumtirdzniecības elektroenerģijas tirgū. Tikai tiešie tirgus dalībnieki – tādi kā pārvades vai izplatīšanas sistēmu operatori, elektrības piegādātāji, importētāji, eksportētāji un ražotāji⁵ - ir tiesīgi tirgot. Patērētāji netiek uzskatīti par tiešiem dalībniekiem mazumtirdzniecības tirgū, un līdz ar to viņi nevar pirkt un pārdot elektroenerģiju biržā. Lai kļūtu par tiešo tirgus dalībnieku un varētu tirgot elektroenerģiju Lietuvas elektroenerģijas biržā, uzņēmumam ir jāiegūst piegādātāja, pārvades vai izplatīšanas sistēmas operatora, importētāja, eksportētāja vai ražotāja licence, kuru ir izdevusi pilnvarotā iestāde. Papildus, ir jābūt noslēgtam līgumam ar balansēšanas enerģijas piegādātāju par balansēšanas elektroenerģijas pārdošanu vai pirkšanu.

Tirdzniecība elektroenerģijas biržā notiek saskaņā ar tās noteikumiem, kuri nosaka tirdzniecības un klīringa nosacījumus, atbildību par noteikumu pārkāpšanu, nosacījumus uzvedībai tirgū, ētikas vadlīnijas, maksājumu grafikus un tirdzniecības maksu, kā arī saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti starp dalībniekiem un elektroenerģijas biržas operatoru.

Tirdzniecība Lietuvas elektroenerģijas biržā ir balstīta uz tādiem principiem kā samaksas drošība starp elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, godīga konkurence, uzticamība, taisnīgums, vienlīdzība un skaidra informācija.

Saskaņā ar Lietuvas elektroenerģijas tirgus operatora izpēti vidējā elektroenerģijas dienas (vai mēneša) cena Lietuvas elektroenerģijas biržā parasti ir zemāka par regulēto elektroenerģijas cenu, bet elektroenerģijas cena kulminācijas brīžos ir augstāka⁶. Elektroenerģijas birža ir darbojusies pārāk īsu laika periodu, lai varētu runāt par pastāvīgām tendencēm vai secinātu par tās efektivitāti. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā gaidāmo Trešās ES enerģijas paketes ieviešanu, elektroenerģijas tirgus liberalizācija turpināsies, un neregulētu cenu piemērošanai un elektroenerģijas tirdzniecībai biržā būtu jāpierāda savas priekšrocības.

3. Latvijas elektroenerģijas tirgus liberalizācija

Beidzot Latvijas likumdevējs ir bijis priekšā saviem Baltijas kolēģiem. Latvijas elektroenerģijas tirgus ir atvērts jau kopš 2007.gada 1.jūlija. Pirms tirgus atvēršanas Latvijā, Elektroenerģijas
Industrijas likums saistīja elektroenerģijas tirdzniecību un tīkla pakalpojumu nodrošināšanu. Tādēļ 2005.gada jūnijā tika pieņemts Elektroenerģijas tirgus likums⁷,  un tas nodrošina tiesisko ietvaru Latvijas elektroenerģijas tirgus funkcionēšanai.

Pamatprincips, ko ieviesa Elektroenerģijas tirgus likums, ir tāds, ka elektrības cenu nosaka līgums starp ražotājiem, tirgotājiem un lietotājiem. Tarifus nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija („Regulators”) un tikai attiecībā uz obligāto elektroenerģijas iepirkumu, kura ir saražota koģenerācijas procesā vai ar elektroenerģiju, kura ir saražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas resursus. Regulators ir arī izdevis vairākas vadlīnijas⁸ elektroenerģijas tarifu aprēķināšanai, proti:

 - Vadlīnijas elektroenerģijas sistēmas pārvaldes pakalpojumu tarifu aprēķiniem;
 - Vadlīnijas elektroenerģijas sistēmas izplatīšanas pakalpojumu aprēķiniem;
 - Vadlīnijas elektroenerģijas tarifu aprēķiniem saistītiem lietotājiem.

Elektroenerģijas tirgus likums izdala divu veidu elektrības lietotājus: saistītos lietotājus un elektroenerģijas tirgus dalībniekus. Saistītie lietotāji ir tās personas, kuras neizmanto iespēju kļūt pat elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un iespēju brīvi izvēlēties elektrības tirgotāju, bet iegādājas elektrību no publiska tirgotāja vai attiecīga izplatīšanas sistēmas operatora par tarifiem, kurus apstiprinājis Regulators. Šie saistītie lietotāji ir tiesīgi uz garantētu noteiktas kvalitātes elektroenerģijas piegādi par cenu, kas var tikt viegli un skaidri salīdzināta un pārskatīta (tā saucamās „tiesības uz universālu pakalpojumu”). Universāla pakalpojuma sniedzējs ir publisks tirgotājs, kuram ir pienākums piegādāt elektrību visiem saistītajiem lietotājiem.

Tomēr, līdzko persona atsakās no universālā pakalpojuma sistēmas, šāda persona kļūst par elektrības tirgus dalībnieku un var brīvi izvēlēties elektrības tirgotāju un, attiecīgi, iegādāties elektrību par brīvu cenu.

Elektroenerģiju var tirgot sekojošas personas:

 - Elektrības ražotājs, kurš lieto vienu vai vairākas ražošanas vienības vienā vai vairākās vietās un kurš ir saņēmis licenci elektrības ražošanai;
 - Izplatīšanas sistēmas operators ar noteikumu, ka pie tā izplatīšanas tīkla ir pievienojušās mazāk kā simts tūkstoši lietotāju un šāds izplatīšanas operators atbilst likuma neatkarības prasībām;
 - Elektrības tirgotājs ar noteikumu, ka viņš saņem licenci no Regulatora.

Tad elektroenerģiju piegādā publisks tirgotājs vai izplatīšanas sistēmas operators ar noteikumu, ka pie tā izplatīšanas tīkla ir pievienojušies mazāk kā simts tūkstoši lietotāju.

Elektroenerģijas piegādātājs var tikt mainīts, tomēr šādā gadījumā lietotājam (elektroenerģijas tirgus dalībnieks) tas jāpaziņo gan elektroenerģijas tirgotājam, ar kuru tam ir derīgs līgums par enerģijas piegādi, gan attiecīgajam izplatīšanas sistēmas operatoram divus mēnešus iepriekš.

Kopumā ņemot, sistēma darbojas diezgan labi un tirgus dalībnieki Latvijā ir pieraduši pie minētajiem noteikumiem un izmanto priekšrocības, kuras sniedz liberalizēts tirgus. Līdzko būs atvērts gan Igaunijas, gan Lietuvas tirgus, ir sagaidāma arī lielāka pārrobežu aktivitāte.

4. Igaunijas elektroenerģijas tirgus liberalizācija

Igaunija ir pēdējā valsts ne tikai starp Baltijas valstīm, bet starp visām Eiropas Savienības valstīm, kura pilnībā nav atvērusi savu elektroenerģijas tirgu. Šīs situācijas pamatā galvenokārt ir Igaunijas specifiskie ģeogrāfiskie un tehniskie apstākļi, kas pastāvēja, Igaunijai 2004.gadā pievienojoties ES. Igaunijai pievienošanās procesā piešķirtie izņēmumi tika pamatoti ar nepieciešamību saglabāt ES elektroenerģijas tirgus integritāti, ar nepieciešamību aizsargāt investīcijas tehnisko iespēju uzlabošanā (Narvas elektrostacija) un ar nepieciešamību tālāk attīstīt Igaunijas savienojamību ar ES un Skandināvijas elektrotīklu, būvējot Estlink 1 kabeli (projekts pabeigts) un Estlink 2 kabeli (notiek projekta realizācija). Šo projektu pabeigšanai vajadzētu nodrošināt, ka Igaunija atbilst visām tehniskajām prasībām, lai pilnībā atvērtu elektroenerģijas tirgu 2013.gadā.

Elektroenerģijas tirgus liberalizācijas galvenie principi un nosacījumi ir iestrādāti 2004.gadā pieņemtajā Elektroenerģijas Tirgus likumā, kas 2008., 2009. un 2010.gadā tika būtiski grozīts. Šis likums definē,  kas ir tirgus dalībnieki, elektroenerģijas uzņēmums (ražotājs, tīkla operators, līniju īpašnieki un pārdevēj), patērētājs, līdzsvara nodrošinātājs un elektroenerģijas apmaiņas operators.

Igaunijas elektroenerģijas tirgus liberalizācijā 2010.gada 1.aprīlis ir nozīmīgs pagrieziena punkts, jo šajā datumā tika atvērti 35% no Igaunijas elektroenerģijas tirgus. Priekšnosacījumi tam bija galvenā elektrotīkla atdalīšana no valstij piederošā elektroenerģijas ražotāja Eesti Energy un neatkarīga pārvades sistēmas operatora Elering dibināšana, kas arī pārvaldīs Estlink-1 kabeli un uzraudzīs Estlink-2 kabeļa pabeigšanu. Lai tālāk attīstītu pamatprincipus un noteikumus, kas nepieciešami elektroenerģijas tirgus liberalizēšanai, tika veikti grozījumi Elektroenerģijas Tirgus likumā, kuri stājās spēkā 2010.gada 27.februārī.

Grozījumi definē elektroenerģijas apmaiņas darbību, tajā skaitā sniedzot elektroenerģijas apmaiņas operatora un elektroenerģijas apmaiņas tirgotāja kā tirgus dalībnieku definīcijas, tādā veidā pakļaujot tos regulatoram (Igaunijas Konkurences Pārvalde).

Viens no galvenajiem grozījumiem Elektroenerģijas Tirgus likumā attiecas uz „atbilstoša patērētāju” definīciju. Atbilstošs patērētājs ir patērētājs, kuram ir pienākums pirkt elektrību no elektroenerģijas tirgus par brīvām tirgus cenām. Grozījuma mērķis bija palielināt atbilstošo patērētāju skaitu, lai praksē varētu atvērt 35% no elektroenerģijas tirgus. Iepriekšējais regulējums noteica, ka atbilstošā patērētāja statuss ir nosakāms pēc individuālā „pieslēguma punkta” caurlaides spējas, ar kuru patērētājs ir pieslēgts tīklam un patērē elektroenerģiju „savām vajadzībām”. Tagad saskaņā ar grozījumiem „atbilstošā patērētāja” statuss nosakāms pēc patērēšanas vietas. Patērētājs, kas lieto elektroenerģiju vienā patērēšanas vietā, kas pārsniedz 2 GWh, tiek automātiski kvalificēts kā atbilstošs patērētājs. Šie grozījumi potenciāli skar simtiem patērētāju, kuri tagad nevar pirkt elektroenerģiju par zemākām fiksētām cenām un kuriem tā ir jāpērk atvērtā tirgū. Grozījumi jau ir izraisījuši vairākus juridiskus strīdus par atbilstošā patērētāja definīciju un ir mudinājuši regulatoru (Igaunijas Konkurences Pārvaldi) un Igaunijas Ekonomikas lietu un Komunikāciju ministriju sniegt  skaidrojumus šajā jautājumā. Saskaņā ar skaidrojumiem, patērētāji, kas elektroenerģiju tālāk pārdod klientiem, kuri ir iznomā vai nodod apakšnomā telpas (biroju telpas, lielveikali u.tml.), ir iekļaujami „atbilstošā patērētāja” definīcijā. Tajā pašā laikā, Konkurences Pārvalde ir uzsvērusi, ka elektroenerģijas patērēšanas vietā elektroenerģija ir jāpatērē patērētāja „paša vajadzībām”. Paredzams, ka „atbilstoša patērētāja” un „paša vajadzībām” definīciju turpamākajos strīdos būs nepieciešams precizēt.

Nākamais solis Igaunijas elektroenerģijas tirgus liberalizācijā tiks sperts 2011.gadā, kad Ekonomikas lietu un komunikācijas ministrs definēs „atbilstošā patērētāja” jēdzienu, par pamatu ņemot patēriņa apmērus. Šis apmērs nosakāms līdz 2010.gada 30.septembrim, un tam ir jāsasniedz uzstādītais mērķis – 35% brīvs elektroenerģijas tirgus. Šis pats noteikums attiecas uz 2012.gadu. Sākot ar 2013.gada 1.janvāri visi patērētāji tiks uzskatīti par atbilstošiem patērētājiem un Igaunijas elektroenerģijas tirgus būs pilnībā atvērts.

Igaunija sper tikai pirmos soļus tās elektroenerģijas tirgus liberalizācijā. Šajā kontekstā ir būtiski problēmjautājumi, kuri ir jāatrisina, kā arī tiesiskās intereses, kuras nedrīkst aizmirst. Iepriekš minētais ietver elektroenerģijas apmaiņas darbības principus un noteikumus, atbilstošā patērētāja definīcijas saturu, dažādus jautājumus, kas izriet no līgumiem par elektroenerģijas iegādi brīvā tirgū, noteikumus, kas saistīti ar atbalstu atjaunojamās enerģijas koģenerācijai. Šo jautājumu risināšanai tuvāko mēnešu un gadu laikā ir nepieciešami rūpīgi izsvērti lēmumi.

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija direktīva 2003/54/EK par kopējiem noteikumiem iekšējā elektroenerģijas tirgū un kura atceļ Direktīvu Nr. 96/92/EK OV 2003 L 176, 37.lpp.

² Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija direktīva 2003/55/EK par kopējiem noteikumiem iekšējā dabasgāzes tirgū, OV 2003 L 176, 57.lpp.

³ Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 19.decembra direktīva 96/92/EK par kopējiem noteikumiem iekšējā elektroenerģijas tirgū, OV 1997 L 27, 20.lpp.

⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīva 2009/72/EK par kopējiem noteikumiem iekšējā elektroenerģijas tirgū, kura atceļ direktīvu Nr. 2003/54/EK, OV 2009 L 211, 55.lpp.

⁵ Skat.2009.gada 9.decembra Lietuvas Republikas Enerģētikas ministra pavēle Nr. 1-244 “Par Elektrības tirdzniecības noteikumiem”.

⁶ www.baltpool.lt/

⁷ Elektroenerģijas tirgus likums. Spēkā kopš 08.06.2005 ar grozījumiem līdz 10.04.2008.

⁸ Vadlīniju teksts ir pieejams šeit: http://www.sprk.gov.lv/index.php?id=975&sadala=56.

 Lietuva: Elzė Matulionytė
Latvija: Jūlija Jerņeva
Igaunija:Lauri Almann